uzducināt
uzducināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzducinu | uzducinām | uzducināju | uzducinājām | uzducināšu | uzducināsim |
| 2. pers. | uzducini | uzducināt | uzducināji | uzducinājāt | uzducināsi | uzducināsiet, uzducināsit |
| 3. pers. | uzducina | uzducināja | uzducinās | |||
Pavēles izteiksme: uzducini (vsk. 2. pers.), uzduciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzducinot (tag.), uzducināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzducinātu
Vajadzības izteiksme: jāuzducina
Neilgu laiku, arī reizēm ducināt (parasti par pērkonu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iespējams, ka viens-divi var uzducināt spraudni, kurš kontekstjūtīgajā izvēlnē parāda esošo vārdnīcu sarakstu un ļauj izvēlēties, kuru lietot.