uzdejot
uzdejot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzdejoju | uzdejojam | uzdejoju | uzdejojām | uzdejošu | uzdejosim |
| 2. pers. | uzdejo | uzdejojat | uzdejoji | uzdejojāt | uzdejosi | uzdejosiet, uzdejosit |
| 3. pers. | uzdejo | uzdejoja | uzdejos | |||
Pavēles izteiksme: uzdejo (vsk. 2. pers.), uzdejojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzdejojot (tag.), uzdejošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzdejotu
Vajadzības izteiksme: jāuzdejo
1.Neilgu laiku, arī reizēm dejot.
1.1.transitīvs
2.Dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dejojot uzvirzīties uz kādas vietas.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Manī pamostas pirmatnējie instinkti un vēlme uzdejot kārtīgu aborigēnu uzvaras deju.
- Tiklīdz uzdejoju kāzās, visi teica, ka esmu ļoti neveikls.
- Arī te stīgu atbalsis lika dūmu mākoņtēliem augstāk uzdejot gaisos.
- Nāca vēl citi apmeklētāji, un Pēteris nolēma viņiem uzdejot.
- Neaizmirsti reklāmas pauzēs vai sēriju starplaikos izkustēties – uzdejo vai izpildi kādu vingrinājumu.