uzdejot | Tēzaurs

uzdejot

uzdejot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

1.Neilgu laiku, arī reizēm dejot.

1.1.transitīvs

2.Dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dejojot uzvirzīties uz kādas vietas.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri