uzdīdzēt
uzdīdzēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | uzdīdzēju | uzdīdzējam | uzdīdzēju | uzdīdzējām | uzdīdzēšu | uzdīdzēsim |
2. pers. | uzdīdzē | uzdīdzējat | uzdīdzēji | uzdīdzējāt | uzdīdzēsi | uzdīdzēsiet, uzdīdzēsit |
3. pers. | uzdīdzē | uzdīdzēja | uzdīdzēs |
Pavēles izteiksme: uzdīdzē (vsk. 2. pers.), uzdīdzējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzdīdzējot (tag.), uzdīdzēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzdīdzētu
Vajadzības izteiksme: jāuzdīdzē
Uzdiedzēt, izdiedzēt.
Avoti: LLVV