uzcienāt
uzcienāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzcienāju | uzcienājam | uzcienāju | uzcienājām | uzcienāšu | uzcienāsim |
| 2. pers. | uzcienā | uzcienājat | uzcienāji | uzcienājāt | uzcienāsi | uzcienāsiet, uzcienāsit |
| 3. pers. | uzcienā | uzcienāja | uzcienās | |||
Pavēles izteiksme: uzcienā (vsk. 2. pers.), uzcienājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzcienājot (tag.), uzcienāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzcienātu
Vajadzības izteiksme: jāuzcienā
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pats dzēru alu, bet „ ēnas” uzcienāju ar kafiju.
- Šoruden mazliet uzcienāju arī ar āboliem," piebilst V.Vītola.
- Vari uzcienāt suni vai kaķi, atdot teļam, sivēnam vai kazai.
- Pēc sacensību beigām dāsnie organizatori ar ikriem uzcienāja visus kārotājus.
- Kolēģiem tik ļoti viņu patīk uzcienāt, ka Vētra nedaudz pieņēmies svarā.