uzcementēt
uzcementēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzcementēju | uzcementējam | uzcementēju | uzcementējām | uzcementēšu | uzcementēsim |
| 2. pers. | uzcementē | uzcementējat | uzcementēji | uzcementējāt | uzcementēsi | uzcementēsiet, uzcementēsit |
| 3. pers. | uzcementē | uzcementēja | uzcementēs | |||
Pavēles izteiksme: uzcementē (vsk. 2. pers.), uzcementējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzcementējot (tag.), uzcementēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzcementētu
Vajadzības izteiksme: jāuzcementē
Cementējot (piemēram, ar zobārstniecības cementu, celtniecības cementu) uzstiprināt virsū (uz kā, kam).
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zobārsts to piemēra , piemeklē toni cementam un uzcementē porcelāna kroni izslīpētam zobam
- Venīri ir plānas plāksnītes, kas tiek uzcementētas uz priekšzobu ārējās virsmas.
- Jaunais kronis tiek pielīmēts ( uzcementēts) uz noslīpēta dabīgā zoba virsslāņa.
- Venīrus tad uzcementē uz zoba virsmas.
- Blakus zobi tiek noslīpēti un uz tiem tiek uzcementēti kronīši, kas satur pa vidu trūkstošo zobu vai zobus.