uzbīdīt
uzbīdīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzbīdu | uzbīdām | uzbīdīju | uzbīdījām | uzbīdīšu | uzbīdīsim |
| 2. pers. | uzbīdi | uzbīdāt | uzbīdīji | uzbīdījāt | uzbīdīsi | uzbīdīsiet, uzbīdīsit |
| 3. pers. | uzbīda | uzbīdīja | uzbīdīs | |||
Pavēles izteiksme: uzbīdi (vsk. 2. pers.), uzbīdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzbīdot (tag.), uzbīdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzbīdītu
Vajadzības izteiksme: jāuzbīda
Bīdot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vecajai būdai tieši uz galvas kā hūte uzbīdīts divpadsmitstāvīgs nams.
- Erna aizrok bedri, nolīdzina un uzbīda virsū akmeni.
- Kad arī izdzisusī plīts bija iekurta, omamma atkal uzbīdīja uz riņķiem piena zupas katlu.
- Mēs esam gatavi uzbīdīt vairāk nekā vajag, tikai tāpēc, lai mums būtu šis pasākums.
- Tu viņu censtos uzbīdīt līdz pašai smailei.