uzbozt
uzbozt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzbožu | uzbožam | uzbozu | uzbozām | uzbozīšu | uzbozīsim |
| 2. pers. | uzboz | uzbožat | uzbozi | uzbozāt | uzbozīsi | uzbozīsiet, uzbozīsit |
| 3. pers. | uzbož | uzboza | uzbozīs | |||
Pavēles izteiksme: uzboz (vsk. 2. pers.), uzboziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzbožot (tag.), uzbozīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzboztu
Vajadzības izteiksme: jāuzbož
Sacelt stāvus (matus, spalvas), sacelt stāvus matus, spalvas (ķermeņa daļai), piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai (par dzīvniekiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rīkles apspalvojums ir pagarināts, kuru tēviņi izrādoties mēdz uzbozt.
- Tas uzbož galvas un krūšu spalvas, nolaiž spārnus un izpleš asti.
- Galvas virsa abiem dzimumiem sarkana un satraukumā vidējais dzenis var uzbozt nelielu cekulu.
- Jūlijas kaķene, pārkārusies pār grāmatplaukta malu, ņaudēja sirdi plosošā balsī un uzboztu spalvu šņāca, tiklīdz kāds mēģināja viņu aizsniegt.
- Tā nav nekāda slimība, kaimiņu melnā Džeka uzboztā spalva pierāda, ka tā nav parasta slimība, uz kuru iedarbojas zāles.