uzbirt | Tēzaurs

uzbirt

Lietojuma biežums :

uzbirt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona

Locīšana

Birstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri