uzbangot
uzbangot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzbangoju | uzbangojam | uzbangoju | uzbangojām | uzbangošu | uzbangosim |
| 2. pers. | uzbango | uzbangojat | uzbangoji | uzbangojāt | uzbangosi | uzbangosiet, uzbangosit |
| 3. pers. | uzbango | uzbangoja | uzbangos | |||
Pavēles izteiksme: uzbango (vsk. 2. pers.), uzbangojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzbangojot (tag.), uzbangošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzbangotu
Vajadzības izteiksme: jāuzbango
1.Iesākt bangot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, bangot.
1.1.transitīvs Būt par cēloni tam, ka, parasti strauji, rodas (viļņi, bangas).
1.2.pārnestā nozīmē Spēji atskanēt, spēcīgi skanēt.
2.poētiska stilistiskā nokrāsa Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņam drebēja rokas, kad uzbangoja atmiņas, ilgstošu murgu ainas.
- Nemieri Āfrikas rietumkrasta valstī Kamerūnā uzbangojuši jau kopš 2016. gada rudens.
- Es jautājoši paskatījos uz viņu un jutu pakrūtē uzbangojam seno prieku.
- Meitenei būtu jājūtas pilnīgi satriektai, taču viņā uzbangoja dusmas.
- Rudenī vīrusa vilnis uzbangoja augstāk arī tāpēc, ka bija uzliesmojumi skolās.