uzbīdīt
uzbīdīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzbīdu | uzbīdām | uzbīdīju | uzbīdījām | uzbīdīšu | uzbīdīsim |
| 2. pers. | uzbīdi | uzbīdāt | uzbīdīji | uzbīdījāt | uzbīdīsi | uzbīdīsiet, uzbīdīsit |
| 3. pers. | uzbīda | uzbīdīja | uzbīdīs | |||
Pavēles izteiksme: uzbīdi (vsk. 2. pers.), uzbīdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzbīdot (tag.), uzbīdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzbīdītu
Vajadzības izteiksme: jāuzbīda
Bīdot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
- Tu viņu censtos uzbīdīt līdz pašai smailei.
- Dzīvsudrabu var ērti savākt, ar samitrinātu papīra dvieli, mitro salveti vai cieta kartona gabaliņa palīdzību to uzbīdot uz cieta papīra.
- R. A. Sidejs staigāja ar neskūtu bārdu — Anglijā tas bija gandrīz neiedomājams, un reiz pirms lekcijas es uzrakstīju uz apakšējās tāfeles ( virsū uzbīdīja otru) citātu no Bībeles Soģu grāmatas 17. nodaļas par Samsonu un Dalilu: « Ja manus matus nocirptu, tad mans spēks man tiktu atņemts un es taptu vājš un kļūtu kā katrs cilvēks.
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.