uzģērbt
uzģērbt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzģērbju | uzģērbjam | uzģērbu | uzģērbām | uzģērbšu | uzģērbsim |
| 2. pers. | uzģērb | uzģērbjat | uzģērbi | uzģērbāt | uzģērbsi | uzģērbsiet, uzģērbsit |
| 3. pers. | uzģērbj | uzģērba | uzģērbs | |||
Pavēles izteiksme: uzģērb (vsk. 2. pers.), uzģērbiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzģērbjot (tag.), uzģērbšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzģērbtu
Vajadzības izteiksme: jāuzģērbj
Uzvilkt (apģērba gabalu, apģērbu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tie, kas būs uzģērbuši ko zaļu, saņems kādu saldumu.
- Šovakar uzģērbu sari, kas man bija pirms daudziem gadiem izrādē.
- Viņa taču brauca 18. novembrī, uzģērba vīriešu žaketi, iekāpa vilcienā
- Mēs, uzģērbuši baltas drēbes, zaļos laukumos varētu spēlēt golfu.
- Es uzģērbu bikses, šubu virsū, sniegs bišku, bišku nāca.