uzčubināt
uzčubināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzčubinu | uzčubinām | uzčubināju | uzčubinājām | uzčubināšu | uzčubināsim |
| 2. pers. | uzčubini | uzčubināt | uzčubināji | uzčubinājāt | uzčubināsi | uzčubināsiet, uzčubināsit |
| 3. pers. | uzčubina | uzčubināja | uzčubinās | |||
Pavēles izteiksme: uzčubini (vsk. 2. pers.), uzčubiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzčubinot (tag.), uzčubināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzčubinātu
Vajadzības izteiksme: jāuzčubina
1.Čubinot panākt, ka (kas, piemēram, spilvens, salmu maiss) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
2.Čubinot novietot virsū (uz kā, kam).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš staigāja pa kravas kasti, paklaudzināja pa drēbju skapja durvīm, palūrēja zem gultas un uzčubināja dīvāna spilvenus.
- Sūkstīties, ka darbs galīgi neiet no rokas, ka romānam vajadzētu būt jau pusē, bet ka uzčubināts knapi prologs, ka, eh, utt.?
- Sirmiem matiem, brūnu, izkaltušu seju, bet dzirkstīgām jaunas meitenes acīm un gaitu, viņa tek viegli kā žubīte, galdus un krēslus vēlreiz pārslaucīdama, spilvenus uzčubinādama un tīrus dvieļus nolikdama.
- Stāvu pie istabas sliekšņa un acīm staigāju no pūra lādes uz skapja durvīm ar uzkrāsotiem putniņiem, no loga ar baltiem aizkariem līdz augsti uzčubinātai gultai ar zaļzilsarkani svītrotu segu un spilvenu platām, tamborētām špicēm gar malām.
- Izdomāju,ka jāuzlabo āra puķu podu kompozīcijas - šis tas panīcis,šis tas uzčubināms...