utilitārums
utilitārums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | utilitārums | utilitārumi |
| Ģen. | utilitāruma | utilitārumu |
| Dat. | utilitārumam | utilitārumiem |
| Akuz. | utilitārumu | utilitārumus |
| Lok. | utilitārumā | utilitārumos |
Vispārināta īpašība → utilitārs, šīs īpašības konkrēta izpausme; utilitaritāte.
Avoti: LLVV