urobilīns
urobilīns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: ķīmijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | urobilīns | urobilīni |
| Ģen. | urobilīna | urobilīnu |
| Dat. | urobilīnam | urobilīniem |
| Akuz. | urobilīnu | urobilīnus |
| Lok. | urobilīnā | urobilīnos |
Dzeltens žults pigments, kas izdalās ar urīnu un nosaka urīna dabisko krāsu.
Avoti: ZTV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mora sāli izmanto medicīnā un farmaceitikā dzelzi saturošu medikamentu sastāvā, kā arī urobilīna noteikšanai.
- Urīnā atrodamās vielas ir izpētītas – ūdens, urīnviela, neorganiskie un organiskie sāļi, vielu metabolisma galaprodukti, urobilīns, daži proteīni, vitamīni B6 un B12, askorbīnskābe, biotīns, pantotēnskābe, riboflavīns, tirozīns, folijskābe, fenilalanīns un daži hormoni.