urgt1
urgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | urdzu | urdzam | urdzu | urdzām | urgšu | urgsim |
| 2. pers. | urdz | urdzat | urdzi | urdzāt | urgsi | urgsiet, urgsit |
| 3. pers. | urdz | urdza | urgs | |||
Pavēles izteiksme: urdz (vsk. 2. pers.), urdziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: urdzot (tag.), urgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: urgtu
Vajadzības izteiksme: jāurdz
Plūst, radot paklusas, skanīgas skaņas (par ūdeni, ūdensteci); plūstot radīt paklusas, skanīgas skaņas; atskanēt šādām skaņām; urdzēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pie koka saknēm urdz dzidrs avots.
- Tas urdza, klusi burbuļodams.
- Tā mēs aizberam to dzīvības un gara straumi, kas iedzimtības ceļā mūsu bērnos urdz no sirmās senatnes.
- Tas ir pavisam vienkāršs strautiņš, kas jautri urdz gar akmeņiem un sūnām – tāda kā dzīvības dzīsla mežā.
- Ja jūs būsiet godīgi pret sevi, agrāk vai vēlāk jūs sajutīsiet, ka dziļi jūsos urdz dzīva ūdens avotiņš.