upurtrauks
upurtrauks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | upurtrauks | upurtrauki |
| Ģen. | upurtrauka | upurtrauku |
| Dat. | upurtraukam | upurtraukiem |
| Akuz. | upurtrauku | upurtraukus |
| Lok. | upurtraukā | upurtraukos |
Ziedojumu trauks (baznīcā); upura trauks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jā, arī upurtraukus tajos varēja saskatīt un milzu graudberžus.
- Vārdam ir somugru izcelsme un tas sākotnēji apzīmēja upurtrauku — ar sēklu piepildītu sētuvi lauka malā, ko ziedoja Pērkonam.
- Pēcāk viņš tomēr Ifigēniju no upurtrauka slepeni aiznesa un aizveda uz Taurīdu, kur Ifigēnija kļuva par Artemīdas priesterieni un prasīja cilvēku upurus.
- Pie piederumiem minēti vairāki sudraba kristāmie piederumi, upurtrauks ziedojumiem, dziesmu grāmatas vācu un latviešu valodās, kā arī altārsega ar zelta izšuvumiem.
- Upurtrauki ( 2)