unificēt
unificēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | unificēju | unificējam | unificēju | unificējām | unificēšu | unificēsim |
| 2. pers. | unificē | unificējat | unificēji | unificējāt | unificēsi | unificēsiet, unificēsit |
| 3. pers. | unificē | unificēja | unificēs | |||
Pavēles izteiksme: unificē (vsk. 2. pers.), unificējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: unificējot (tag.), unificēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: unificētu
Vajadzības izteiksme: jāunificē
Vienveidot (ko), panākt (kā) vienveidību, parasti, racionāli samazinot funkcionāli vienveidīgu objektu, sastāvdaļu u. tml. skaitu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Unitārās valstīs policija ir vairāk unificēta un centralizēta nekā federatīvās valstīs.
- Adorno un Horkheimers uzskata, ka kultūra unificē visas dzīves jomas.
- Turpinot izmantot DPSA, kļuva nepieciešams unificēt dažādus kritērijus un jēdzienus.
- Šobrīd 5G tīkla standarti vēl nav unificēti un ir izstrādes stadijā.
- Katrs ir atšķirīgs, un šī dažādība jāsaglabā, nevajag unificēt.