ugunspūķis
ugunspūķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; joma: mitoloģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | ugunspūķis | ugunspūķi |
Ģen. | ugunspūķa | ugunspūķu |
Dat. | ugunspūķim | ugunspūķiem |
Akuz. | ugunspūķi | ugunspūķus |
Lok. | ugunspūķī | ugunspūķos |
1.Pūķis, kas spļauj uguni un aprij cilvēkus un dzīvniekus; drakons1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es to redzēju spilgti, gluži kā pabeigtu gleznu, gluži kā ugunspūķa spļāvienu.
- Tāds vien bija ugunspūķa spļāviens.
- Pēc gandrīz diviem gadsimtiem šo karaļvalsti iznīcināja Smogs, lidojošs ugunspūķis, kuru vēlāk " Hobitā" nogalināja Bards Strēlnieks. "
- Pirmais no ugunspūķiem bija Glaurungs, kuru audzēja Morgots Angbandā un sauca par “ Lielo tārpu”, “ Morgota tārpu” un “ Pūķu tēvu”.
- Pūķi ( vai " tārpi") ir sastopami vairākos veidos, un tos atšķir pēc tā, vai tiem ir spārni un vai tie izdveš uguni ( aukstie pūķi un ugunspūķi).