ugunskūrējs
ugunskūrējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; lieto: retiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ugunskūrējs | ugunskūrēji |
| Ģen. | ugunskūrēja | ugunskūrēju |
| Dat. | ugunskūrējam | ugunskūrējiem |
| Akuz. | ugunskūrēju | ugunskūrējus |
| Lok. | ugunskūrējā | ugunskūrējos |
ugunskūrēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ugunskūrēja | ugunskūrējas |
| Ģen. | ugunskūrējas | ugunskūrēju |
| Dat. | ugunskūrējai | ugunskūrējām |
| Akuz. | ugunskūrēju | ugunskūrējas |
| Lok. | ugunskūrējā | ugunskūrējās |
Cilvēks, kas kur uguni.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un vai tiem, kas trauks projām, nebūs kauns no ugunskūrējiem?
- Mārim pie sirds ir gādāt, un viņš mums ir gan ugunskūrējs, gan ūdensnesējs.