uguņot
uguņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uguņoju | uguņojam | uguņoju | uguņojām | uguņošu | uguņosim |
| 2. pers. | uguņo | uguņojat | uguņoji | uguņojāt | uguņosi | uguņosiet, uguņosit |
| 3. pers. | uguņo | uguņoja | uguņos | |||
Pavēles izteiksme: uguņo (vsk. 2. pers.), uguņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uguņojot (tag.), uguņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uguņotu
Vajadzības izteiksme: jāuguņo
1.formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Vairākkārt izplatīt spilgtu, mainīga stipruma, arī pārtrauktu gaismu; vairākkārt uzliesmot, radīt liesmas.
2.Tāds, kurā spīd daudzas ugunis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arī pērn valsts svētkos uguņoja " Uguņošanas mākslas studijas" speciālisti.
- Mūsu vairākums turnīra gaitā bija fantastisks, mēs vienkārši " uguņojām".
- Pirms veiksmīgās debijas sezonas lielajā tenisā Švjonteka " uguņoja" junioru līmenī.
- Taču uguņojošais gaismošanas kadrs filmā drīzāk vieš bažas par risku aizdedzināt teātri.
- Būs lieliska atmosfēra tribīnēs un ticam, ka ringā uguņos arī abi bokseri.