tēvišķums

Lietojuma biežums :

tēvišķums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis

Locīšana

Vispārināta īpašība → tēvišķs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tēvišķīgums; tēvišķība.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri