tēlainība
tēlainība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tēlainība | tēlainības |
| Ģen. | tēlainības | tēlainību |
| Dat. | tēlainībai | tēlainībām |
| Akuz. | tēlainību | tēlainības |
| Lok. | tēlainībā | tēlainībās |
Vispārināta īpašība → tēlains, šīs īpašības konkrēta izpausme; vispārināta, uzskatāma (īstenības atspoguļojuma) forma.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Romis Bēms trāpīgi raksturojis Baumaņa runām piemītošo tēlainības un naivuma apvienojumu:
- T.s. nominatīvo tēlainību rakstnieks bieži izmanto, tādējādi neļaujot zust vēstījuma tempam.
- Pēc to tēlainības atvasinātās nozīmes sīkāk iedala tiešajās nozīmēs un pārnestajās nozīmēs.
- Mākslas darba kā vēstījuma nepieciešamais komponents ir tēls, tēlainība.
- I.Toras dzejoļu tēlainību atklāja Inese Nereta pašas sacerētās dziesmās.