tveicēt
tveicēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | tveicēju | tveicējam | tveicēju | tveicējām | tveicēšu | tveicēsim |
| 2. pers. | tveicē | tveicējat | tveicēji | tveicējāt | tveicēsi | tveicēsiet, tveicēsit |
| 3. pers. | tveicē | tveicēja | tveicēs | |||
Pavēles izteiksme: tveicē (vsk. 2. pers.), tveicējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: tveicējot (tag.), tveicēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: tveicētu
Vajadzības izteiksme: jātveicē
1.Izplatīt ļoti stipru siltumu (par sauli).
1.1.transitīvs Izplatot ļoti stipru siltumu, karsēt (ko); iedarboties (uz ko), paaugstinot (tā) temperatūru, izraisot stipra karstuma sajūtu (par siltumu, vidi ar augstu temperatūru u. tml.).
1.2.Būt tveicīgiem laikapstākļiem.
1.3.pārnestā nozīmē, transitīvs Izraisīt stipra karstuma sajūtu (piemēram, par vielām, fizioloģiskiem procesiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vasaras tveicē ziedi var aizvērt savas kauslapas, slēpjoties no saules.
- Kā silts, rāms dīķa ūdens, kas tveicē nesniedz veldzi.
- Lielu, traku mīlestību, kas neizplēn tveicē un nenosalst spelgonī.
- Joprojām leknajā, bet tveicē drusku apgurušajā zaļumā tālienē peldēja vēl daži jumti.
- Šarmantā dziedātāja Samanta Tīna pat tveicē nezaudē eleganci.