tuvinieks
tuvinieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tuvinieks | tuvinieki |
| Ģen. | tuvinieka | tuvinieku |
| Dat. | tuviniekam | tuviniekiem |
| Akuz. | tuvinieku | tuviniekus |
| Lok. | tuviniekā | tuviniekos |
tuviniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tuviniece | tuvinieces |
| Ģen. | tuvinieces | tuvinieču |
| Dat. | tuviniecei | tuviniecēm |
| Akuz. | tuvinieci | tuvinieces |
| Lok. | tuviniecē | tuviniecēs |
Ģimenes loceklis attiecībā pret citiem šīs ģimenes locekļiem; piederīgais, arī radinieks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ko par šādu 19. gadsimta sievietei neraksturīgu brīvību teikuši viņas tuvinieki?
- Saslimstot ar TB, bieži tiek novērota apkārtējo tuvinieku attieksmes maiņa.
- Šādi halimetriskie mērījumi ir jūtami personīgi, gan arī jūtami tuviniekiem.
- Līgavas tuvinieki apgalvoja, ka viņa priecājas par savu jauno vīru.
- Tikmēr Ngemas radi un tuvinieki pauduši sašutumu par aizdomām pret kapteini.