tuvcilvēks
tuvcilvēks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tuvcilvēks | tuvcilvēki |
| Ģen. | tuvcilvēka | tuvcilvēku |
| Dat. | tuvcilvēkam | tuvcilvēkiem |
| Akuz. | tuvcilvēku | tuvcilvēkus |
| Lok. | tuvcilvēkā | tuvcilvēkos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tik diži, cik 1935. gadā atklātais Brīvības piemineklis, un ar to Valentīna tuvcilvēkiem pavisam cieša saistība.
- Ai, kā tuvcilvēku griba, spēks un spīts urda, liek aktivizēties Valentīna kompleksiem, aizvien padoties sevis šaustījumiem: vai dzīvoju pareizi?
- Tādēļ arī melis mēdz būt bikls un kaunīgs, it kā baidītos no tuvcilvēka skata, lai tas viņa vārdos nesaskatītu nepatiesību un neatklātu viņa īstos nolūkus, ko viņš sevī slēpj.
- Apstāklis, ka sievietei pašai ir sava savrupā un slepenā dzīve, ka viņa ir valdniece pār savu iekšējo mājokli, kurā neļauj ieiet nevienam tuvcilvēkam, to dara pārāku par vīrieti.
- Īstu jēgu atminam , kad mūsu es kalpo mazajam tu , tuvcilvēkiem , un lielajam