tust
tust 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | tušu | tušam | tušu | tušām | tusšu | tussim |
| 2. pers. | tuš | tušat | tuši | tušāt | tussi | tussiet, tussit |
| 3. pers. | tuš | tuša | tuss | |||
Pavēles izteiksme: tuš (vsk. 2. pers.), tušiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: tušot (tag.), tusšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: tustu
Vajadzības izteiksme: jātuš
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tušam likās, ka viņš dienu no dienas paliek arvien muļķāks.
- Tas Tušam patika, tā nebija tukša runa, bet nopietna valoda.
- Gluži kā parasti cilvēki, zilina tā, ka Tušam arī sagribējās.
- Tušam par lielu pārsteigumu viņš runāja skaidrā latviešu valodā bez jebkāda akcenta.
- — čukstēja Fāleres jaunkundze, kura stāvēja turpat pie durvīm Tušam blakus.