turp
turp apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
turpu apstākļa vārds; lieto: retāk
Lietojuma biežums :
Virzienā uz vietu, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja (pārvietoties, pārvietot).
Stabili vārdu savienojumiŠurp (un) turp, retāk Šurpu (un) turpu. Šurp vai turp. Turp un atpakaļ.
- Šurp (un) turp, retāk Šurpu (un) turpu kolokācija — uz priekšu un atpakaļ (pārvietoties, pārvietot)
- Šurp vai turp kolokācija — saka par nevērīgu naudas izdošanu
- Turp un atpakaļ kolokācija — līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot)
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Turp devos skaistas dzīves meklējumos, ar « tīrām» domām.
- Tomēr mazliet mani satrauc, ka vērtība staigā turp un atpakaļ.
- Saimnieki devās turp, ieraudzīja savu mīluli un tūdaļ zvanīja policijai.
- Kā gribi, tā grozi - vari turp, vari atpakaļ.
- Devāmies turp pēc ātrās palīdzības izsaukuma – esot atrasts miris bērns.