tumšināt
tumšināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | tumšinu | tumšinām | tumšināju | tumšinājām | tumšināšu | tumšināsim |
2. pers. | tumšini | tumšināt | tumšināji | tumšinājāt | tumšināsi | tumšināsiet, tumšināsit |
3. pers. | tumšina | tumšināja | tumšinās |
Pavēles izteiksme: tumšini (vsk. 2. pers.), tumšiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: tumšinot (tag.), tumšināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: tumšinātu
Vajadzības izteiksme: jātumšina
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tumšs1 vai tumšāks.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tumšs2 vai tumšāks.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tumšs3 vai tumšāks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja mums būtu dzeltenā krāsa, to tad vajadzētu pelēcināt vai tumšināt – pat ar melnu sajaucot.
- Liela daļa Jeļenas fotogrāfiju veidotas tumšinātos toņos un pustoņos, uzsverot tieši gaismu un ēnu kontrastus, tēlus un attēlus izpludinot un mīkstinot, dažreiz radot ko līdzīgu straujas kustības, netveramības sajūtai.
- Visspilgtāk uzziedot Kurta Veila dziesmu programmā, kļūst skaidrs, ka akadēmiskajā repertuārā Bagele nedaudz tumšina savu jau tā sulīgo tembru, rezultātā dziedot ne īsti savā balsī.
- Te nākas bišķi paskriet, lai sniegūdens, kas līst no ostas dzelzceļa pievada, bagātināts ogļu putekļiem, pēc iespējas mazāk mūs tumšinātu, meita turas pie rokas, visi noskurinamies un bizojam.
- Tumšināt koku var apdedzinot koku , pēc tam noslīpē atdalot apdeguma ogļu slāni