trohajisks
Lietojuma biežums :
trohajisks īpašības vārds; joma: literatūrzinātne
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | trohajisks | trohajiski |
| Ģen. | trohajiska | trohajisku |
| Dat. | trohajiskam | trohajiskiem |
| Akuz. | trohajisku | trohajiskus |
| Lok. | trohajiskā | trohajiskos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| trohajiska | trohajiskas |
| trohajiskas | trohajisku |
| trohajiskai | trohajiskām |
| trohajisku | trohajiskas |
| trohajiskā | trohajiskās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | trohajiskais | trohajiskie |
| Ģen. | trohajiskā | trohajisko |
| Dat. | trohajiskajam | trohajiskajiem |
| Akuz. | trohajisko | trohajiskos |
| Lok. | trohajiskajā | trohajiskajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| trohajiskā | trohajiskās |
| trohajiskās | trohajisko |
| trohajiskajai | trohajiskajām |
| trohajisko | trohajiskās |
| trohajiskajā | trohajiskajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
Tāds, kas sarakstīts trohajā; saistīts ar trohaju, tam raksturīgs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- „Vecajā pantmērā sacerētās latviešu tautasdziesmas lielākoties ir četrrindes – divas trohajiskas vai viena daktiliska dipodija vienā rindā – un cieši aptver tradicionālos svinību aktus un ikdienas dzīves ritmu.
- Ja cilvēks kaut ko ierakstīja piezīmju grāmatiņā, vārdi bija vienkārši zīmes, ko pildspalva vai zīmulis atstāja uz papīra; bet, tiklīdz tie bija uzrakstīti Word, kāds tajos varēja slepus iešmugulēt neizrunājamo trohajisko „ backseat”.
- Publikācijas priekšvārdā Anna Bērzkalne paskaidro rādītāja nolūku un tajā analizētā dziesmu žanra īpatnību: “ Vecajā pantmērā sacerētās latviešu tautasdziesmas lielākoties ir četrrindes – divas trohajiskas vai viena daktiliska dipodija vienā rindā – un cieši aptver tradicionālos svinību aktus un ikdienas dzīves ritmu.
- Pirmajā daļā “ Galvenās iezīmes latviešu bezatskaņu četrrindās un krievu atskaņpantos ( častuški)” Anna Bērzkalne uzrāda visdažādākos krievu un latviešu tautas dzejas aspektus, turklāt sniedz tos autonomi – atsevišķās savstarpēji nepakārtotās apakšnodaļās “ Latviešu un krievu īso dziesmu nosaukumi”, “ Latviešu trohajiskās divpēdas, krievu atskaņpantu pantmērs, piedziedājumi, vienādsākumi”, “ Īso dziesmu sacerēšana un improvizācija”, “ Buržuāzisko pētnieku attieksmes pret atskaņpantiem.
- Autori, kas radījuši padomju tautasdziesmas, pie katras konkrētās dziesmiņas diez vai būs nosaucami, taču viņu daiļrades metode viegli aprakstāma: par veidni jaunu dziesmu radīšanai izmantota latviešu klasiskā tautasdziesma, kuras forma ir izteikti pastāvīga un metriskā uzbūve matemātiski uzrakstāma – četrrinde, visbiežāk trohajiskā, kurai ik rinda dalās divās vienādās daļās – dipodijās, un dziesmas rituma pamatos ir mūsdienu gramatiskais akcents vārda pirmajā zilbē ar plašu enklīzi, stipri stilizētu palīgakcentu un lāpāmā vokāļa lietojumu ( Bērziņš, Ludis 1935, 249 – 270).