trivializēt
trivializēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | trivializēju | trivializējam | trivializēju | trivializējām | trivializēšu | trivializēsim |
| 2. pers. | trivializē | trivializējat | trivializēji | trivializējāt | trivializēsi | trivializēsiet, trivializēsit |
| 3. pers. | trivializē | trivializēja | trivializēs | |||
Pavēles izteiksme: trivializē (vsk. 2. pers.), trivializējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: trivializējot (tag.), trivializēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: trivializētu
Vajadzības izteiksme: jātrivializē
Padarīt (ko) triviālu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "Mūsu nodoms ne mirkli nav bijis trivializēt Hitlera noziegumus.
- Politiķu populisms trivializē vai, ja vēlaties citu svešvārdu, profanē politikas procesu.
- Jā, es saprotu, ka ir kaut kādi personīgi uzbrukumi un trivializē...
- nevar, teiksim tā, trivializēt noziegumus, kas sastrādāti Ukrainā kopš 24. februāra.
- Pirmkārt, Saeima ar šāda faktiski neizpildāma likuma pieņemšanu trivializētu likumdošanas procesu un tiesiskumu Latvijā.