triolets
triolets vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: literatūrzinātneLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | triolets | trioleti |
| Ģen. | trioleta | trioletu |
| Dat. | trioletam | trioletiem |
| Akuz. | trioletu | trioletus |
| Lok. | trioletā | trioletos |
Dzejas forma, kuras astoņrindu strofā pirmā rinda atkārtojas ceturtajā un septītajā rindā, bet otrā rinda – astotajā rindā; šādā formā uzrakstīts dzejolis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rakstīja trioletus un sonetus, sasniedzot izcilu meistarību, arī īpatnējus 2 kvartu dzejoļus.
- Te mēs apgūstam, kas ir trioleta.
- “Savā radošajā kustībā „ Plūsma” turpinu sadarboties ar dzejnieku Pāvilu Raudoni, kurš atspoguļo manus radošos darbus dzejā: trioletos un haikās.
- I, II), Ziedonis ( lasa tepat nule sacerēto trioletu aklu- variāciju par Čaku un vārdu „ Čaks”, piemēram - „ Čaklais”) u.c. Stungure, uz krēsla pakāpusies, runā garu dzejas gabalu.
- Dzejoļu krājumā ievietots arī J. Alunāna oriģināldzejolis „ Trioleta” jeb „ Pavasara atnāciens” un apcerējums „ Kāds vārds par latviešu valodu”.