trimorfisms
trimorfisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: bioloģijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | trimorfisms | trimorfismi |
| Ģen. | trimorfisma | trimorfismu |
| Dat. | trimorfismam | trimorfismiem |
| Akuz. | trimorfismu | trimorfismus |
| Lok. | trimorfismā | trimorfismos |
Spēja vienai (dzīvnieku vai augu) sugai veidot trīs formas; triju formu pastāvēšana vienā (dzīvnieku vai augu) sugā.
Avoti: LLVV