trijžuburis
trijžuburis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | trijžuburis | trijžuburi |
| Ģen. | trijžubura | trijžuburu |
| Dat. | trijžuburim | trijžuburiem |
| Akuz. | trijžuburi | trijžuburus |
| Lok. | trijžuburī | trijžuburos |
Priekšmets, veidojums, kam ir trīs žuburi; trīsžuburis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vicina savus gladiolu zobentiņus, savus rožu duncīšus un neļķu trijžuburus.
- Svinībās viņš, pēc Svetonija rakstītā, ar zeltītu bārdu un trijžuburi rokā ir tēlojis jūras dievu Neptūnu.
- Dārzā abas vecās bumbieres stāv nomelnējušiem zariem, arī trijžuburu ozols šajā pavasarī raisa lapas tikai pāris apakšējos zaros.
- Trijžuburi uz krūtīm.
- "Elizabetes ielā patlaban ir redzams trijžuburis un es redzu, ka tur var ielikt pat trīs koncertzālei nepieciešamos gliemežvākus," sacīja Gaile.