triept1
triept 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Klāt (kādu vielu) uz (kā) virsmas, parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
1.1.Klāt (kā) virsmu (ar kādu vielu), parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
2.Tēlotājā mākslā — klāt (krāsu) uz kā virsmas samērā biezā kārtā, reljefi; šādā veidā klāt (kāda materiāla virsmu) ar krāsu.
2.1.intransitīvs
2.2.Velkot platas līnijas, veidot (piemēram, burtus), rakstot ar burtiem, kam ir platas līnijas, veidot (tekstu).
3.Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (uz kā) nokļūst kādas vielas un (tas) kļūst traipains, netīrs; arī traipīt.
Stabili vārdu savienojumiTriept (arī smērēt, traipīt u. tml.) nagus. Triept (arī ziest, smērēt sar.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri