triept1
triept 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | triepju | triepjam | triepu | triepām | triepšu | triepsim |
| 2. pers. | triep | triepjat | triepi | triepāt | triepsi | triepsiet, triepsit |
| 3. pers. | triepj | triepa | trieps | |||
Pavēles izteiksme: triep (vsk. 2. pers.), triepiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: triepjot (tag.), triepšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: trieptu
Vajadzības izteiksme: jātriepj
1.Klāt (kādu vielu) uz (kā) virsmas, parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
1.1.Klāt (kā) virsmu (ar kādu vielu), parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
2.Tēlotājā mākslā – klāt (krāsu) uz kā virsmas samērā biezā kārtā, reljefi; šādā veidā klāt (kāda materiāla virsmu) ar krāsu.
2.1.intransitīvs
2.2.Velkot platas līnijas, veidot (piemēram, burtus), rakstot ar burtiem, kam ir platas līnijas, veidot (tekstu).
3.Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (uz kā) nokļūst kādas vielas un (tas) kļūst traipains, netīrs; arī traipīt.
Stabili vārdu savienojumiTriept (arī smērēt, traipīt u. tml.) nagus. Triept (arī ziest, smērēt) medu uz lūpām.
- Triept (arī smērēt, traipīt u. tml.) nagus vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — 1. Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā2. Piekaut (kādu), sist (kādam)
- Triept (arī ziest, smērēt) medu uz lūpām; ziest medu uz lūpām; smērēt medu uz lūpām; ziest medu uz lūpām sarunvaloda — glaimot
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja cilvēks šīs eļļas triepj iekšā lielā daudzumā, tad aknas nokauj kā likts!
- Viņš triepj krāsas bez jelkādas saprāta kontroles, it kā būtu sadzēries līdz bezsamaņai.
- Ņēmu otu un sāku triept krāsu.
- Ilvija gan saka, ka es gleznoju, tomēr es domāju, ka es vēl triepju.
- Trieps darvu uz pārplīsuša naga.”