tribālisms
tribālisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tribālisms | tribālismi |
| Ģen. | tribālisma | tribālismu |
| Dat. | tribālismam | tribālismiem |
| Akuz. | tribālismu | tribālismus |
| Lok. | tribālismā | tribālismos |
1.Tieksme pēc etniskas vai cilšu nošķiršanās; arī dzimtu,cilšu, klanu ietekme valsts pārvaldīšanā.
2.Tribālās sabiedrībās pastāvošie sabiedriskās un politiskās dzīves principi.
Avoti: LLVV, SV05
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- To mēdz saukt par " jauno tribālismu" ( no latīņu triba - cilts).
- Savu pamācību viņš noslēdza ar paziņojumu, ka " ienaidnieks atrodas pa labi", – apgalvojumu, kas tikai vēl vairāk uzpūta tribālisma liesmas.
- "Nebūtu pareizi ierindot mūs, kristiešus, starp tiem, kas iebilst pret taisnīgumu un kuri pastāvīgi aizstāvējuši negodīgu sociālo kārtību," paziņoja kardināls, atsaucot atmiņā pērn oktobrī notikušo sinodi, kurā pausts nosodījums Āfrikā valdošajai korupcijai un tribālismam.
- Modernā kultūras teorija arī apsver iespēju, ka kultūra pati par sevi ir stabilizācijas tendenču - kuras ir raksturīgas attīstības spiedienam uz sabiedrības kā kopuma pašizziņu, jeb tribālismu - produkts.
- Bet ksenofobija, seksisms un tribālisms visdrīzāk ir iedzimts.