trenēties
trenēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | trenējos | trenējamies | trenējos | trenējāmies | trenēšos | trenēsimies |
| 2. pers. | trenējies | trenējaties | trenējies | trenējāties | trenēsies | trenēsieties, trenēsities |
| 3. pers. | trenējas | trenējās | trenēsies | |||
Pavēles izteiksme: trenējies (vsk. 2. pers.), trenējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: trenējoties (tag.), trenēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: trenētos
Vajadzības izteiksme: jātrenējas
1.Piedalīties sporta treniņos; vingrināt, veidot (sev) vēlamās sportiskās īpašības.
PiemēriKad viņa trenējoties jau nosvīdusi, zāles durvīs iestājies Reinholds.
- Kad viņa trenējoties jau nosvīdusi, zāles durvīs iestājies Reinholds.
- Esmu trenējusies paukošanā, grūtie iesildīšanās vingrinājumi tiktāl nostiprinājuši kāju muskulatūru, ka no vājas skrējējas gada laikā kļuvu par labāko sprinteri savā kursā.
- Vēl viņa trenējas tenisā, nodarbojas ar peldēšanu, apmeklē baleta pulciņu un ir klases labākā skolniece.
- Kad satumst ziemas vakari, nevar ne trenēties, ne sacensības rīkot.
- Līdz zināmam brīdim es biju pārliecināts, ka jo vairāk trenēšos, jo lielākus smagumus varēšu pacelt.
- Skolu laukumos jaunieši vingro un trenējas vieglatlētikā, spēlē volejbolu un apgūst džudo cīņu.
1.1.Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst piemērots kādu darbību, uzdevumu veikšanai, iegūst kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju.
PiemēriEs vairs nevaru būt prezidents, tāpēc trenējos būt par ķirurgu.
- Es vairs nevaru būt prezidents, tāpēc trenējos būt par ķirurgu.
- – Mēs te trenējamies vēlēt, balsojam paši par sava dzīvokļa deputātu.
- Diemžēl dzīves grūtākajiem lēmumiem bieži nav daudz iespēju, lai trenētos.
- Pārāk maz trenējos kontrolēt sejas izteiksmi.
Avoti: LLVV, T
Piemēri valodas korpusos:šeit