trejgalvis
trejgalvis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | trejgalvis | trejgalvji |
| Ģen. | trejgalvja | trejgalvju |
| Dat. | trejgalvim | trejgalvjiem |
| Akuz. | trejgalvi | trejgalvjus |
| Lok. | trejgalvī | trejgalvjos |
Mitoloģijā, folklorā – būtne ar trim galvām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Trejgalvja spēku novērtē arī Tots: “ Mani ķers šie sīkie velni!
- / Trejgalvis tik velnu suga,/ Jūs tik saslauka no elles” ( KR 5*: 398).
- Trejgalvis ir pietiekami gudrs un saprot, ka, lai ļaunums būtu produktīvs, arī elles spēkiem ir nepieciešama atjaunotne.
- Rainis velniem cenšas piešķirt individuālus vaibstus, dodot tiem ar īpašvārdu saistītu raksturojumu – Trejgalvis, Bluķa kāja, Slotas kāja.
- Trejgalvis, atšķirībā no pārējās velnu masas, lai gan tiek tēlots saguris, tomēr vēl joprojām tālredzīgs un pietiekami viltīgs.