traktēt
traktēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | traktēju | traktējam | traktēju | traktējām | traktēšu | traktēsim |
| 2. pers. | traktē | traktējat | traktēji | traktējāt | traktēsi | traktēsiet, traktēsit |
| 3. pers. | traktē | traktēja | traktēs | |||
Pavēles izteiksme: traktē (vsk. 2. pers.), traktējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: traktējot (tag.), traktēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: traktētu
Vajadzības izteiksme: jātraktē
Aplūkot, iztirzāt (kādu jautājumu, problēmu, jēdzienu, faktu) no noteikta viedokļa.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Savukārt, pierādīšanas priekšmeta būtība dažādu autoru darbos tiek traktēta atšķirīgi.
- Tolstiks vien vēlējies saņemt kompensāciju, bet traktēt jau var visādi...
- Arī narkotiskas vielas atrašanos kāda īpašumā var traktēt kā antidopinga pārkāpumu.
- Visus aptauju datus var gan dažādi traktēt, gan apšaubīt vispār.
- Nebūtu ņēmies darīt ko tādu, ko var traktēt kā kriminālu.