traģika
traģika sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | traģika | traģikas |
| Ģen. | traģikas | traģiku |
| Dat. | traģikai | traģikām |
| Akuz. | traģiku | traģikas |
| Lok. | traģikā | traģikās |
1.Traģēdijai (1) raksturīgo īpašību, pazīmju kopums.
2.Postošu notikumu, apstākļu, arī lielu nelaimju kopums, to ietekme; arī traģēdija2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Meitene sabijās — pārprata, taču Silvestra paskaidrojums jebkādu traģiku izgaisināja:
- Iedzimtā grēka konceptu un ar to saistīto cilvēka eksistenciālo traģiku Lecs nesaprata.
- Abdullas jaunākā dēla foto kļuva par simbolu migrantu krīzes traģikai.
- Lūk, arī gaišās skumjas, kas atbruņo labāk nekā jebkura traģika.
- Es – ar kritumiem un atkarību traģikām un reizē arī uzvaru saldumiem.