trūvīgs
Lietojuma biežums :
trūvīgs apvidvārds
Skumjš, bēdīgs.
Avoti: ViV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Krievu baznīcas kupoli zaigo gluži svaigajā zeltījumā, cik Viļņā ir krievu baznīcu, vismaz četras, bet cik te agrāk to krievu bija, žīdu bija simtreiz vairāk, bet sinagoga viena pati, lai gan man viss viens — es nezinu savu tautību, nezinu pat ticību, nezinu, kas es esmu, — varbūt izvirtule zeme, zeme taču pieder visiem, tai nav tautības, tā nepieder ne pie vienas reliģijas vai arī pieder visām uzreiz; esmu gluži kā zeme, katru var pieglaust un pažēlot — gan šo trūvīgo līkdeguni žīdiņu, kurš domīgi stāv, rokas kabatās, laikam viņš domā par savu žīdenīti — ikvienu varu pažēlot, kaut gan — nē, šodien es nevaru, tomēr esmu cilvēks, nevis zeme — zemei nenāk asinis un tā nemeklē vati, lai varētu aizbāzt savu caurumiņu.
- Sajūta pa laikam labāka, bet ļoti trūvīgs, ātri uzbudinos.
- kā brīvībā nepelnītā trūvīgi atmiņās laužas;
- Krievnieku pusnoslepkavotais jūtas trūvīgi tajos federratos.