trīspelhers
trīspelhers
Sudraba monēta 1,5 graša vērtībā, jeb 1/60 dāldera; no 1620. g. kalti arī Rīgā un Jelgavā, zviedru laikā tos sāka saukt par vērdiņiem; bijuši apgrozībā vēl 18. gs. 30. gados.
Avoti: LPE
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ieviesās arī citas jaunas monētas — graši, sešgraši, trīsgraši un pat trīspelheri jeb pusotrgraši.
- Latgalē savukārt apgrozībā bija Žečpospolitas nauda — timfi, orti, sešgraši, trīsgraši un trīspelheri.
- 1644. gadā ar zviedru karalienes Kristīnes pavēli Rīgā pie Sv. Jēkaba baznīcas atvēra otru, Zviedrijas Valsts monētu kaltuvi, kurā kala Livonijas šiliņus un trīspelherus.
- Latvijas un Igaunijas) teritorijā – sākot ar Rīgas brīvpilsētas periodu ( 1561–1581) un beidzot ar 1701. gada Zviedrijas karaļa Kārļa XII laikā kaltajiem trīspelheriem, 1757. gada t.
- Latgalē savukārt apgrozībā bija Žečpospoļitas nauda — timfi, orti, sešgraši, trīsgraši un trīspelheri.