totalitāte
totalitāte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | totalitāte | totalitātes |
| Ģen. | totalitātes | totalitāšu |
| Dat. | totalitātei | totalitātēm |
| Akuz. | totalitāti | totalitātes |
| Lok. | totalitātē | totalitātēs |
Vispārināta īpašība → totāls1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ari Altenberga tekstos melanholija kļūst par lidzekli individualitātes saglabāšanai modernās dzīves totalitātes un racionalitātes apstākļos.
- Boļševiku valsts totalitāti apguva dialektikas tvērumā.
- Biblers gan bija pretestības dialektiķis, taču varbūt tieši tāpēc spēja īpaši labi demonstrēt dialektiskās metodikas šausminošo totalitāti, ko staļinisms bija izmantojis kā ideoloģiskās vardarbības mašīnu.
- Dialektika, kas bija bijusi attīstītas domāšanas pazīme, kļuva par ērtu totalitātes apguves līdzekli, jo katrā tēzē jau automātiski bija ievīta antitēze, kam vajadzības gadījumā sekoja anti-antitēze un tā tālāk.
- Savukārt atmiņas pētniece Astrīda Ērla ( Astrid Erll) kultūras atmiņu redz nevis kā sastingušu fenomenu, pretnostatījumu vēsturei vai individuālajai atmiņai, bet drīzāk kā konteksta totalitāti, kurā formējas daudzšķautņainais kultūras atmiņas fenomens.