tornītis
tornītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tornītis | tornīši |
| Ģen. | tornīša | tornīšu |
| Dat. | tornītim | tornīšiem |
| Akuz. | tornīti | tornīšus |
| Lok. | tornītī | tornīšos |
1.Dem. → tornis.
2.formā: daudzskaitlis Krustziežu dzimtas ģints ("Turritis"), 3 sugas (Eirāzijā, Āfrikas kalnos), Latvijā konstatēta 1 suga.
Stabili vārdu savienojumiKailais tornītis.
- Kailais tornītis taksons — tornīšu suga ("Turritis glabra"), zilgans lakstaugs ar nezarotu stublāju, vienkāršām veselām lapām, bāli dzelteniem ziediem
3.apvidvārds Resns, neveikls cilvēks.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un skatīt varavīksni un saulrietus no sava personīgā romantiskā tornīša?”
- pl.18.00 – uz tornīša skatuves dzīvespriecīgs koncertuzvedums TIK TEVI VIEN.
- Stūra veranda, kas ir ieapaļš izvirzījums, kuru vainago tornītis.
- Ģedimina pils torni kalnā reizēm sauc par " Mazo tornīti".
- Varbūt viņš ir mūsmājas tornītī — varbūt kur citur.