torkrēts
torkrēts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | torkrēts | torkrēti |
| Ģen. | torkrēta | torkrētu |
| Dat. | torkrētam | torkrētiem |
| Akuz. | torkrētu | torkrētus |
| Lok. | torkrētā | torkrētos |
Torkretēšanai paredzēts betons.
Avoti: LLVV