tonzūra
Lietojuma biežums :
tonzūra sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; joma: reliģija
LocīšanaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | tonzūra | tonzūras |
Ģen. | tonzūras | tonzūru |
Dat. | tonzūrai | tonzūrām |
Akuz. | tonzūru | tonzūras |
Lok. | tonzūrā | tonzūrās |
Noteiktā veidā izskūta, izgriezta matu josla galvvidū (katoļu garīdzniekiem un mūkiem).
Avoti: LLVV, RtV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Svēto bārdām un tonzūras iezīmētajiem pakaušiem viņa brūnās krāsas nosaukumos saklausīja itālisku pieskaņu.
- Vispirms viņa apdāvināja kalpus, un tas bija vienkārši – skaidrā naudā, ar pateicību, katram pēc nokalpoto gadu skaita; peļņa par izpārdoto mājas iedzīvi tika viņas mēra bāreņiem, un, ilgi prātojusi, kam savus bāra bērnus varētu uzticēt, viņa neizgudroja neko labāku kā aizsūtīt kalpu ar vēstuli uz Svētā Nikodēma brālību, un pavisam drīz no turienes Zirgu ielā ieradās viens no brāļiem nodriskātā habitā, nošķiebtās sandalēs, uz spieķa balstīdamies, – vecs kā Uršule pati, apmācies kā novembra debesis, rūgts un nīgrs kā pati žults, un dažus acumirkļus viņa veltīgi šai sejā, ko redzēja pirmo un pēdējo reizi, meklēja jelkādu līdzību ar Jonu Kirdēju Birontu, jo šis bija vienīgais vēl dzīvais viņa brālēns, par kuru Uršule bija dzirdējusi tikai pa ausu galam, Martīns Bironts, kurš vēl pavisam jauns nabadzības dēļ piespiedu kārtā bija devis bezmantības svētsolījumus un apvilcis franciskāņa habitu, taču šajā vecuma plankumu izraibinātajā sejā, ko vainagoja sen neskūta tonzūra, nebija nekā kopīga ar viņas kādreiz mīlētajiem vaibstiem, un sākumā vecis ņēmās pārmest miera traucēšanu, taču mazliet atmaiga; un pār viņa seju pat pārskrēja blāvs apmierinātības stars, tikko viņš padzirdēja, ka izsaukts saistībā ar mantojuma lietu, jo pat visnīstamākais radinieks kļūst gluži ciešams, tikko noraksta tev mantu, bet šoreiz summa bija milzīga, taču Uršule tūliņ pasteidzās piebilst: " Ar nosacījumu, ka...
- – Muļķīt, paskaties uz savu vēderiņu, papliko tonzūru.
- Piusku vēsturiski sāka izmantot tonzūru jeb matu apgriešanas rituālu saņēmušiem garīdzniekiem, kas nereti atradās vēsās un mitrās dievnamu un klosteru telpās, lai to galvas pasargātu no aukstuma.
- Krusta , viņu aizstāvēja , taču to dažu brāļu rokās , kuri viņu neieredzēja , atradās vara , un kāds no tiem pat pacentās viņam nogriezt matus tajā laikā mūki nēsāja tonzūru īpašu matu griezumu tulk