tivs
tivs apvidvārds
Tuvs.
Avoti: ViV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ziemeļu piekrastes ciltis, piemēram, tivi jau bija iepazinušās ar svešzemniekiem, galvenokārt — indonēziešiem, bet viņu kultūra stipri atšķīrās no kontinenta vidienes tuksnešos mītošo pitjantjatjaru vai dienvidaustrumos dzīvojošo kuriju kultūras.
- -īte ( latgalīte), - yns ( zūsyns), - yuns ( Rušyuns), - yune ( viersyune), - ols ( vīsols), - ola ( mosola), - ova ( rīškova), - ovys ( rogovys), - šona ( ceļšona), - šonuos ( ceļšonuos), - tivs ( kuostivs), - tive ( slauktive), - tova ( tierguotova), - tuojs ( skaiteituojs), - tuoja ( skaiteituoja), - ucs ( rupucs), - uks ( vaiņuks), - uls ( cakuls), - ule ( stabule), - uļs ( kukuļs), - ums ( teirums),
- -ins ( riekins), - iņs ( iudiņs), - iuņs ( pārkiuņs), - iune ( alkiune), - ive ( jaunive), - īņs ( viļcīņs), - īne ( tuolīne), - īts ( kolupīts), - īte ( latgalīte), - yns ( zūsyns), - yuns ( Rušyuns), - yune ( viersyune), - ols ( vīsols), - ola ( mosola), - ova ( rīškova), - ovys ( rogovys), - šona ( ceļšona), - šonuos ( ceļšonuos), - tivs ( kuostivs), - tive ( slauktive), - tova ( tierguotova), - tuojs ( skaiteituojs), - tuoja ( skaiteituoja), - ucs ( rupucs), - uks ( vaiņuks), - uls ( cakuls), - ule ( stabule), - uļs ( kukuļs), - ums ( teirums), - uojs ( āduojs), - uoja ( āduoja), - uons ( bazneicuons), - uve ( skotuve), - ūls ( veitūls), - ūņs ( lītūņs), - ūne ( meikstūne).
- Tivu valodās ( taosu, pikuri, dienvidu tivu), tevu valodā un tovu valodā runāja Ņūmeksikas pueblu tautas.
- A otkiņ mas tivi kaimiņi, kodž ar mas cita guberņeja voi, kai pī Jiūsu soka, gubarnameņteja; i seņok daudz gošķūs vīns da ūtram braukavojam, i Reigo sazatikavamīs, i Pīterboargā oveizes aba gazetas ap miūsu stoasteja; da tur skreivēja veļ da tevim groamotu miūsu poznaks prijaceļs Rapis.