tirss
tirss
Dionīsa un viņa pavadoņu zizlis – ar efejas un vīnogulāju lapām apvīta nūja, kuras galā uzsprausts pīnijas čiekurs.
Avoti: SV99
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šeit tāpat kā iepriekš aplūkotajās grāmatas daļās šī doma ir tirss, par kuru viņš pats izteicies visai asprātīgi ar sevi labi iepazinuša klaidoņa vaļsirdību.
- Protams, man daudz nāksies īsināt; de Kvinsijs mīl atkāpes, apzīmējums humourist uz viņu ir attiecināms daudz vairāk nekā uz jebkuru citu; vienubrīd viņš savas domas salīdzina ar tirsu, parastu nūju, kas par visu savu iespaidīgumu un burvību var pateikties to apņemošajiem sarežģītajiem lapu vijumiem.
- Znachit tiem, kas sezh uz plikas tirsas.
- Nu nav Tev viss OK. Ir tirsā.
- Varbūt beidzot vajag atraut tirsu no datora, un paskatīties uz lietām dabā, un nevis tukši pļ...