tireklis
tireklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tireklis | tirekļi |
| Ģen. | tirekļa | tirekļu |
| Dat. | tireklim | tirekļiem |
| Akuz. | tirekli | tirekļus |
| Lok. | tireklī | tirekļos |
1.Tīmeklis.
2.Bailīgs cilvēks.
Avoti: SiV, SLG
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Inesīte mani sauc par tirekli, jo nevaru mierā sabūt.