tiranizēt
tiranizēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | tiranizēju | tiranizējam | tiranizēju | tiranizējām | tiranizēšu | tiranizēsim |
| 2. pers. | tiranizē | tiranizējat | tiranizēji | tiranizējāt | tiranizēsi | tiranizēsiet, tiranizēsit |
| 3. pers. | tiranizē | tiranizēja | tiranizēs | |||
Pavēles izteiksme: tiranizē (vsk. 2. pers.), tiranizējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: tiranizējot (tag.), tiranizēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: tiranizētu
Vajadzības izteiksme: jātiranizē
Izturēties (pret citiem cilvēkiem) patvaļīgi, nežēlīgi, varmācīgi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vienlaikus tas arī liktu atjēgties bordānistu-potāpoviešu tiranizētajam premjeram un valdības partneriem.
- Man ir apnicis, ka mani tiranizē tā stulbā Pia.”
- Vēl pagājušā gada rudenī viņš tika tiranizēts par personālizstādi " Morgs"...
- Kāds pazemojums nervozam autoram, kuru tiranizē viņa dvēseles noskaņojums!
- Zinu, ka ir izpildītāji, kas tā tiranizē.