tirāde
tirāde sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tirāde | tirādes |
| Ģen. | tirādes | tirādu |
| Dat. | tirādei | tirādēm |
| Akuz. | tirādi | tirādes |
| Lok. | tirādē | tirādēs |
1.Pagara, nepārtraukta (parasti patētisku) vārdu, teikumu virkne (runā).
2.Pantforma senfranču eposā, kas sastāv no nenoteikta skaita rindām (~7-35), bet ar noteiktu zilbju skaitu rindās (10) un biežām asonansēm.
Avoti: LLVV, DzV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lola vienā laidā bārsta vārdus, teikumus un sarežģītas tirādes.
- Atklāti sakot, man tā tirāde papuasu valodā nedeva mieru.
- Pacietīgi noklausījusies garo tirādi, sapratu, ka jāuzdod tiešs jautājums:
- Atlika paļauties uz to, ka šī pārmetumu tirāde drīz beigsies.
- Kāpēc to nezināja konsultējošā ārste, kura tirādes laikā slimniecei pateica: " ...